Latvijas vēsture īsumā

2012.gada 19.septembris

Latvijas Ministru kabinets apstiprina būtiskus pasākumus eiro ieviešanai Latvijā.

2014.gada 1.janvāris

Latvija pievienojas eirozonai.

2014. gada janvāris - decembris

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta.

2014.gada jūlijs

Rīgā notika Pasaules koru olimpiāde.

2014

Tika ievēlēta divpadsmitā Saeima.

2014.gada novembris

Bijušo Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski ievēl par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

2015. gada janvāris - jūnijs

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.

2006

Tiek ievēlēta devītā Saeima.

2006.gada septembris

Latvija izvirza bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu ANO ģenerālsekretāra amatam.

2006.gada 28.-29.novembris

Rīgā notiek NATO samits.

2007.gada 27.marts

Tiek parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums.

2007.gada jūlijs

Par valsts prezidentu ievēl Valdi Zatleru.

2010

Tiek ievēlēta desmitā Saeima.

2011

Par valsts prezidentu ievēl Andri Bērziņu.

2011

Pēc pozitīva referenduma par iepriekšējās Saeimas atlaišanu ārkārtas vēlēšanās tiek ievēlēta vienpadsmitā Saeima.

2000

Latvija uzsāk sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.

2000.gada 5. maijs

Latvija uzvar Krieviju pasaules hokeja čempionātā, kas notiek Sanktpēterburgā.

2000-2007

Latvijas IKP ir viens no visstraujāk augošajiem Eiropā.

2002

Latvija, kuru pārstāv Marija Naumova, uzvar Eirovīzijas dziesmu konkursā.

2002

Tiek ievēlēta astotā Saeima.

2003

Latvija kopā ar vairākām NATO valstīm pievienojas ANO apstiprinātajai miera uzturēšanas misijai Afganistānā.

2004.gada 29. marts

Latvija pievienojas NATO.

2004.gada 4. maijs

Latvija pievienojas ES.

1994.gada 31. augusts

Krievijas Federācijas bruņotie spēki atstāj Latvijas teritoriju.

1995

Tiek ievēlēta sestā Saeima.

1998

Tiek ievēlēta septītā Saeima.

1998

Krievijas nespēja pildīt saistības motivē Latvijas uzņēmumus pievērsties rietumu tirgiem.

1999

Par valsts prezidenti tiek ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.

1991.gada 13. janvāris

Rīgā notiek demonstrācija pret padomju specvienību uzbrukumu Lietuvas iestādēm, pulcinot aptuveni 500 000 cilvēku. Spriedze pieaug, Vecrīgā un ap nozīmīgām sabiedriskām celtnēm tiek būvētas barikādes, kuras apsargā ap 100 000 nebruņotu aizsargu. Vēlāk Padomju drošības spēki vairākus cilvēkus nogalina.

1991.gada 20. janvāris

Padomju iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON) pašā Rīgas centrā atklāj uguni un ieņem Latvijas Iekšlietu ministrijas ēku. Šāvienu krustugunīs tiek nogalināti vairāki Latvijas žurnālisti, policisti un garāmejošs pusaudzis.

1991.gada 21. janvāris

Latvijas Republikas Augstākās Padomes vārdā Anatolijs Gorbunovs Tallinā paraksta savstarpēja atbalsta līgumu ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu.

1991. gada 3. marts

Visaptverošā sabiedrības viedokļa aptaujā tiek konstatēts, ka 73 % Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, atbalsta Latvijas neatkarību.

1991.gada marts

Tiek likvidēta cenu kontrole. Sākas privatizācijas process.

1991.gada 19. aprīlis

Latvijas delegācija, kuru vada A. Gorbunovs, Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu. Gorbačovs paziņo, ka PSRS neatzīs Latvijas neatkarību.

1991.gada 15. maijs

Padomju militārās akadēmijas kadeti cenšas ieņemt Augstākās Padomes ēku.

1991.gada 19.-21. augusts

Maskavā nelegāli izveidotā Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja izdara neveiksmīgu valsts varas apvērsumu ar mērķi gāzt prezidentu M. Gorbačovu.

1991.gada 21. augusts

Tā kā apvērsums Maskavā bija neveiksmīgs, Latvijas Augstākā Padome pieņem Konstitucionālu likumu, ar kuru paziņo, ka Latvija de facto ir neatkarīga, demokrātiska republika saskaņā ar 1922. gada konstitūciju.

1991. gada 18. septembris

Latvija pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijai.

1991. gada augusts – 1993. gada jūnijs

Latvijas Augstākā Padome pieņem būtiskus likumus, kas nepieciešami valsts noteikumu izveidei un ekonomisko reformu īstenošanai. Tiek veikta pilnīga Satversmes atjaunošana un atkārtota Saeimas ievēlēšana.

1992

Atkārtoti tiek ieviesta nacionālā valūta – lati.

1993

Tiek ievēlēta piektā Saeima, kura par valsts prezidentu ievēl Gunti Ulmani.

1989

Pēc tautas un Zinātņu akadēmijas lūguma Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada februārī apstiprina Latvijas valsts karogu, himnu un valsts ģerboni. Tie kļūst par oficiāliem simboliem.

1989.gada 7.- 8. janvāris

Lai pretotos Latvijas Tautas frontes darbībai, tiek nodibināts pretspēks – Darbaļaužu Internacionālā fronte.

1989.gada 23. augusts

Visās Baltijas valstīs notiek Baltijas ceļa manifestācija. Tūkstošiem protestētāju sadodas rokās un izveido cilvēku ķēdi starp Tallinu, Rīgu un Viļņu.

1990-1991-1993

Neatkarības atjaunošana, Latvijas starptautiskā atzīšana un pārejas periods, līdz tiek ievēlēta Saeima un uzsākts likumdevēja darbs.

1990.gada 3. maijs.

Latvijas Tautas frontes pārstāvji iegūst divu trešdaļu balsu vairākumu Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Anatolijs Gorbunovs.

1990.gada 4. maijs

Augstākā Padome pieņem deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

1986

„Perestroika” un „Glasnostj” PSRS; Latvija uzsāk ceļu uz neatkarības atjaunošanu.

1986.gada 10. jūlijs

Liepājā tiek dibināta Cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86”, un tā atklāti pasludina savus mērķus.

1986

Gorbačova pārbūves un atklātības politikas rosināti, žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips aicina sākt tautas protestus pret hidroelektrostacijas būvi Daugavā un metro celtniecību Rīgā.

1987

Cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86” sarīko nesankcionētu pasākumu Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu padomju masu deportāciju upurus.

1988.gada 15. aprīlis

Latviešu padomju valdība ļauj cilvēkiem oficiāli svinēt Līgo svētkus.

1988.gada 10. jūlijs

Tautas manifestācijā vēsturiskajā Arkādija parkā Rīgā tiek dibināta Latviešu Nacionālās neatkarības kustība.

1988.gada vasara

Īpašā Latvijas radošo savienību plēnumā tiek pieprasīta lielāka kultūras autonomija Latvijai, latviešu valodas nozīmes nostiprināšana un patiesi neatkarīgas kultūras organizācijas izveide. Pirmo reizi padomju režīma laikā Latvijas pārņemšana 1940. gada 17. jūnijā tiek atzīta par faktisku okupāciju.

1988.gada 7. oktobris

Topošās Latvijas Tautas frontes paspārnē Rīgā notiek tautas manifestācija ar lozungu „Par tiesisku valsti Latvijā”.

1988.gada 8.- 9. oktobris

Tiek izveidota Latvijas Tautas fronte (LTF) un tajā iestājas vairāki simti tūkstoši biedru. LTF kļūst par vadošo spēku Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā.

1954-1986 Latvijas PSR stājas uz tā dēvētā „sociālisma celšanas” ceļa. Uz kultūru, zinātni un izglītību attiecas stingra valdības politiskā kontrole. Latvijā tiek attīstīta pārtikas ražošana un smagā rūpniecība, lai apmierinātu pieaugošo PSRS iekšējā tirgus pieprasījumu.

1954.gada 6. novembris

Tiek izveidota Latvijas Televīzija.

1959.gada 10. aprīlis

Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas.

1959. gada 7.- 8. jūlijs

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sēdē oficiāli tiek nosodīts tā dēvētais nacionālo komunistu grupējums.

1959.gada 12. septembris

Rīgā notiek pirmās Dzejas dienas.

1973.gada jūlijs

Rīgā Latviešu dziesmu svētkiem 100. gadadiena.

Staļina represīvais režīms Latvijā.

1945. gada maijs

Nacistiskā Vācija kapitulē. Trīs okupācijas, masu deportācijas un karš kopā paņem 500 000 Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 120 000 latvieši atsakās atgriezties mājās un apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās Rietumu valstīs.

1945.gada 8. maijs

Vācu armija, to skaitā arī latviešu leģionāru divīzija, kapitulē Kurzemes katlā.

1944-1956

Pēc II pasaules kara latviešu nacionālie partizāni, zināmi arī kā meža brāļi, izvērš partizānu karu pret padomju okupantiem un viņu kolaboracionistiem.

1945.gada 15. augusts

Rietumvācijā tiek izveidota Latvijas Centrālā komiteja – pirmā organizācija, kas pārstāv gāzto Latvijas valdību trimdā rietumos.

1946.gada 14. februāris

Tiek nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmija.

1946.gada 22. decembris

Dobeles rajonā tiek izveidota pirmā kolektīvā saimniecība jeb kolhozs. To nosauc par „Nākotni”.

1949.gada 25. marts

Otrā masu deportācija, kurā izveda aptuveni 44 000 cilvēku, bija vērsta pret Latvijas lauku saimniekiem, kuru nevēlējās iesaistīties kolektivizācijā un pret Latvijas partizānu atbalstītājiem.

1943.gada 23. janvāris

Ādolfs Hitlers izdod H. Himleram rīkojumu veidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Latvijas ģenerālkomisārs Otto Drehslers, pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju par okupēto zemju statusu, izdod pavēli iesaukt Latvijas jauniešus militārajā dienestā.

1943.gada 29. janvāris

Fašisti izdod pavēli par visu Latvijas čigānu arestu un izsūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.

1943.gada 13. augusts

Rīgā izveido Latvijas Nacionālo pretošanās komiteju. To dēvē par Latvijas Centrālo padomi un par tās vadītāju kļūst Konstantīns Čakste.

1943.gada 28. novembris

Teherānā satiekas T.Rūzvelts, V.Čērčils un J. Staļins. Staļins diskutē par tiesībām pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.

1944. gada marts

Tiek izveidota otrā Latviešu leģiona divīzija (19. divīzija). Kaujā pie Veļikajas upes abas leģiona divīzijas tiek apvienotas un nosūtītas cīņā pret Padomju armijas spēkiem.

1944.gada jūlijs

Padomju armija atkārtoti ienāk Latvijas teritorijā. Ļaudis dodas bēgļu gaitās uz rietumiem.

1944.gada 8. septembris

Latvijas Centrālā padome satiekas pēdējā sanāksmē dzimtenē un paraksta deklarāciju par neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu pēc kara.

1944.gada 6. oktobris

Pēc Maskavas pavēles Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome Padomju Krievijai atdod Abrenes pilsētu (tagad Pitalova) un sešas pašvaldības.

1944.gada 13. oktobris

Padomju karaspēks ienāk Rīgā. Atgriežas Latvijas PSR valdība. Vācijas armijas Ziemeļu grupa atkāpjas līdz Kurzemei, kas kļūst par ielenktu anklāvu, tā dēvēto Kurzemes katlu. Tas iztur vismaz sešus Padomju armijas uzbrukumus un noturas līdz nacistiskās Vācijas kapitulācijai un kara beigām.

1945.gada 4.-11. februāris

Jaltas konferencē ASV, Lielbritānija un PSRS valdības vadītāji Franklins Rūzvelts, Vinstons Čērčils un Josifs Staļins principiāli izlemj pēckara kārtību Eiropā, ļaujot PSRS kontrolēt Austrumeiropu, bet vienlaicīgi aicinot rīkot tur brīvas vēlēšanās.

1941.gada 25. marts

Latvijas nacionālās valūtas vietā tiek ieviests padomju rublis.

1941.gada 14. jūnijs

Padomju varas iestādes uz attāliem Padomju Savienības reģioniem deportē vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.

1941.gada 22. jūnijs.

Nacistiskā Vācija uzbrūk PSRS. Sarkanā armija haotiski atkāpjas. 1. jūlijā Rīgu ieņem vācu spēki.

1941.gada 7. jūlijs

Latvijā varu pārņem Vērmahts.

1941.gada 17. jūlijs

Nacistu okupētās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas teritorijas tiek apvienotas zem nosaukuma „Ostland”.

1941.gada 23. oktobris.

Rīgas geto ebreji tiek sadedzināti.

1941.gada jūlijs - decembris

Vācu drošības dienesta (SD) operatīvā grupa uzsāk un vada Latvijas ebreju iedzīvotāju iznīcināšanu, masu slepkavošanā iesaistot arī latviešus.

1941.gada 12. oktobris

Ar Staļina dekrētu Padomju Krievijā izveido 201. latviešu strēlnieku divīziju ar aptuveni 10 000 karavīru. Kopumā II pasaules karā PSRS bruņotajos spēkos dienēja aptuveni 80 000 latviešu.

1942.gada 7. marts

Pēc Vācijas instrukcijām Latvijā izveido pašvaldību apgabalus.

1939

Tiek atklāts Ķeguma HES uz Daugavas.

1939.gada 7. jūnijs.

Vācija un Latvija paraksta Neuzbrukšanas līgumu.

1939.gada 23. augusts

Tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts.

1939.gada 1. septembris

Eiropā sākas II pasaules karš.

1939-1945

II pasaules karš Latvijā

1939.gada 28. septembris

Vācija un PSRS paraksta robežu un draudzības līgumu, de facto kļūstot par sabiedrotajiem uz diviem gadiem. Valstis sadala Baltiju ietekmes sfērās.

1939.gada 5. oktobris.

Militāro draudu dēļ Latvija ir spiesta parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību, kas ļauj Latvijā izvietot 25 000 padomju karavīru.

1939.gada 30. oktobris.

Vācija paraksta vienošanos ar Latviju par baltvācu repatriāciju. Aizbrauc aptuveni 60 000 Latvijas vāciešu.

1940.gada 16.jūnijs

Apgalvojot, ka ir pārkāpts savstarpējās palīdzības līgums, PSRS izdod ultimātu, pieprasot izveidot jaunu valdību, un ļauj Latvijā ienākt neierobežotam skaitam padomju karavīru.

1940-1941

Padomju okupācijas sākums, masveida represijas, deportācijas.

1940.gada 17. jūnijs

Padomju karaspēks ieņem Latviju. Nekavējoties tiek izveidota marionešu valdība.

1940.gada 21. jūlijs

14. un 15. jūlijā neatbilstoši konstitūcijai, piedaloties tikai vienai partijai, tiek ievēlēta Tautas Saeima. Tā deklarē Latviju kā padomju valsti un lūdz iekļaušanu Padomju Savienībā.

1940.gada 23. jūlijs

ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss nosoda Latvijas okupāciju. Šī deklarācija ieviesa pastāvīgu ASV un citu valstu principu neatzīt varas pārņemšanu, „pielietojot spēku”.

1940.gada 5.augusts

Latvija tiek pievienota Padomju Savienībai.

K.Ulmaņa autoritārā režīma periods. Saeima tiek izformēta un politiskās partijas Latvijā aizliegtas.

1934.gada 15.maijs

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sarīko valsts apvērsumu bez asins izliešanas. Saeima tiek atlaista un visas politiskās partijas aizliegtas.

1934.gada 12. septembris

Baltijas valstīs tiek izveidots politiskais bloks Baltijas Antante.

1935.gada 5.maijs

Latvijas izlase uzvar pirmajā FIBA Eiropas basketbola čempionātā.

1935.gada 18. novembris

Tiek atklāts Brīvības piemineklis.

1936

Tiek izgudrota pasaulē mazākā fotokamera MINOX.

1937

Stājas spēkā Latvijas Civilprocesa kodekss.

1937.gada 30. novembris

Staļina Lielā terora ietvaros padomju varasiestādes arestē aptuveni 25 000 un nogalina 16 500 latviešu Krievijā.

1938

Tiek izveidota Latvijas lauksaimniecības universitāte Jelgavā.

Latvija ir Parlamentāra Republika.

1922.gada 7.- 8. oktobris

Pirmās Latvijas Saeimas vēlēšanas. Saeima satiekas 7. novembrī, un nedēļu vēlāk par pirmo Latvijas prezidentu ievēl Jāni Čaksti.

1925

Tiek ievēlēta otrā Saeima.

1925

Tiek nodibināts Latvijas Radio.

1926

Tiek dibināts Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris..

1927

Par prezidentu ievēl Gustavu Zemgalu.

1928

Tiek ievēlēta trešā Saeima.

1929

Zviedrijas karalis Gustavs V apmeklē Latviju.

1930

Par prezidentu ievēl Albertu Kviesi.

1930

Tiek atvērts Rīgas Centrāltirgus – tajā laikā lielākais Eiropā.

1931

Tiek ievēlēta ceturtā Saeima.

Miera līgums ar Padomju Krieviju, Latvijas Satversmes pieņemšana, valsts starptautiskā atzīšana.

1920.gada 1. februāris

Pamiers ar Padomju Krieviju stājas spēkā pēc tam, kad Latvijas armija ar poļu karaspēka palīdzību atbrīvo Austrumlatviju (Latgali) no Sarkanās armijas spēkiem. Latviešu komunistu valdība tiek atlaista 1920. gada 13. janvārī.

1920.gada 1. maijs

Ievēlētā Satversmes sapulce sāk savu darbu kā pagaidu likumdevēja iestāde ar galveno uzdevumu – izveidot konstitūciju.

1920

Latvija īsteno agrāro reformu.

1921.gada 26.janvāris

Latvijas neatkarību atzīst Sabiedroto Augstākā padome, drīz tai seko citas valstis.

1921.gada 22. septembris

Latvija pievienojas Tautu Savienībai.

1922.gada 22. februāris

Satversmes sapulce pieņem Latvijas Republikas Satversmi.

Brīvības cīņas un Latvijas kā neatkarīgas valsts dibināšana.

1918.gada 18. novembris

Tiek pasludināta Latvijas Republika.

1918.gada novembris- 1920.gada augusts

Latvijas Neatkarības karš.

1918.gada 17. decembris

Latvija tiek pasludināta par sociālistisku padomju republiku. Valdība, kuru vada Pēteris Stučka, ievieš drakoniskus likumus un veic nežēlīgu teroru.

1919.gada 3. janvāris

Rīgu ieņem Sarkanās armijas karaspēks. Pagaidu valdība atkāpjas uz Liepāju.

1919.gada 3. marts

Sākas vācu un latviešu apvienoto spēku pretuzbrukums pret sarkano armiju. 6. martā latviešu bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks krīt kaujas laukā apvienoto spēku savstarpējā sadursmē.

1919.gada 16. aprīlis

Vācu apvērsumā Liepājā neizdodas gāzt pagaidu valdību, kas rod patvērumu uz Antantes kara eskadras apsargāta Latvijas tvaikoņa „Saratov”. Tomēr paralēli tiek izveidota provāciska latviešu valdība.

1919.gada 22. maijs

Vācu karaspēks sagrābj Rīgu un dodas uzbrukumā pret Latvijas armiju Ziemeļlatvijā.

1919.gada 22. - 23. jūnijs.

Igauņu un latviešu spēki pie Cēsīm sakauj vāciešus. Sabrūk vācu pilnvarotā valdība.

1919.gada 11. novembris

Tiek apturēts vācu uzbrukuma mēģinājums Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas aizsegā, kuru vada P.Bermonts-Avalovs. Latvijas armija, kam palīdz britu un franču karakuģi, atgūst Rīgas rietumu daļu un beidzas mēnesi ilgušās cīņas Daugavas krastos.

1919

Tiek izveidota Latvijas Universitāte, Nacionālā Opera, Latvijas konservatorija, valsts koledžas un teātri.

I pasaules karš

1915-1917

Vācu spēki ieņem Latviju. Aptuveni 700 000 cilvēku dodas bēgļu gaitās. Latviešu karavīri krievu armijā cieš smagus zaudējumus. Rūpnīcas tiek evakuētas uz Krievijas iekšzemi.

1915

Latviešu virsnieki Krievijas armijas sastāvā izveido un vada nacionālās militārās vienības, lai aizstāvētu Rīgu pret vācu armiju.

1905

Latviešu strādnieki un zemnieki pievienojas 1905. gada revolūcijai – gan pret carisko valdību, gan vācu sīkmuižniecību.

1900-1910

Rīga kļūst par Latvijas galveno rūpniecības centru.

1900-1914

Straujā Latvijas industrializācija rada jūras ostu, banku un tirdzniecības izaugsmi.

1894–1915

Tiek publicēts Krišjāņa Barona latviešu tautasdziesmu krājums astoņos sējumos.

1868

Rīgā tiek dibināta Latviešu biedrība.

Kultūras un politiskās apziņas attīstība, kā arī mūsdienu latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes veidošanās. Ekonomiskās neatkarības palielināšanās, urbanizācija un latviešu strādnieku šķiras rašanās. Pēc 1860. gada Rīgā vien ir 89 fabrikas, kurās ir nodarbināti 6134 darbinieki

1873

Rīgā notiek I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki.

1879

Tiek publicēti pirmie latviešu romāni: Jura Mātera „Sadzīves viļņi” un brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”.

Nacionālais romantisms Eiropā. Nacionālā atmoda Latvijā. Rūpnieciskā revolūcija.

1817-1819

Serfdom is abolished in Courland and Livonia.

1861

Atklāj Rīgas-Daugavpils dzelzceļu.

1861

Latgalē atceļ dzimtbūšanu.

1862

Tiek dibināts Rīgas Politehniskais institūts.

1700-1721

Lielais Ziemeļu karš.

1710

Rīga padodas Krievijas cara Pētera Lielā spēkiem. Vidzeme nonāk Krievijas valdījumā.

1772

Pirmā Polijas sadalīšana: Austrumlatvija (Latgale) kļūst par daļu no Krievijas Polockas provinces.

1795

Trešā Polijas dalīšana: Kurzemes Lielhercogiste kļūst par Krievijas provinci.

1685

Vācu mācītāji izveido latviešu valodas rakstveida formu. Mācītājs Ernsts Gliks pārtulko Bībeli latviešu valodā.

1621

Rīgu iekaro zviedri ar karali Gustavu Ādolfu priekšgalā. Austrumlatvija paliek Polijas valdījumā.

1651-1654

Kurzemes Lielhercogistes uzplaukums.

Lielākā daļa latviešu pievienojas luterāņu baznīcai, izņemot Latgali, kur dominē katolicisms.

1501-1503

Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs sakauj Krievijas cara Ivana III karaspēku.

1561-1583

Beidz pastāvēt Livonijas konfederācija. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs kļūst par Kurzemes hercogu. Pārējā Latvija nonāk tiešā Polijas-Lietuvas valdījumā.

1585-1586

Romas katoļu un luterāņu katehisms ir pirmās izdotās grāmatas latviešu valodā.

Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā valda vācieši.

1282

Rīga kļūst par svarīgu tirdzniecības punktu un pievienojas Hanzas Savienībai.

Ierodas vācu tirgotāji un kristiešu misionāri.

1198

Sākas krusta kari, lai Baltijas iedzīvotājus pievērstu kristietībai.

1201

Dibina Rīgas pilsētu.

Vikingi siro un iekaro teritorijas Baltijas reģionā.

Tacits piemin aistus, kuri dzīvo Baltijas jūras austrumu krastā, kā čaklus zemniekus un dzintara vācējus.

Baltijā ierodas baltu tautas.

Baltijā ierodas somugru tautas.