Latvijas vēsture īsumā

2012-2015

2012.gada 19.septembris
Latvijas Ministru kabinets apstiprina būtiskus pasākumus eiro ieviešanai Latvijā.
2014.gada 1.janvāris
Latvija pievienojas eirozonai.
2014. gada janvāris - decembris
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta.
2014.gada jūlijs
Rīgā notika Pasaules koru olimpiāde.
2014
Tika ievēlēta divpadsmitā Saeima.
2014.gada novembris
Bijušo Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski ievēl par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.
2015. gada janvāris - jūnijs
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.
2006-2011

2006
Tiek ievēlēta devītā Saeima.
2006.gada septembris
Latvija izvirza bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu ANO ģenerālsekretāra amatam.
2006.gada 28.-29.novembris
Rīgā notiek NATO samits.
2007.gada 27.marts
Tiek parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums.
2007.gada jūlijs
Par valsts prezidentu ievēl Valdi Zatleru.
2010
Tiek ievēlēta desmitā Saeima.
2011
Par valsts prezidentu ievēl Andri Bērziņu.
2011
Pēc pozitīva referenduma par iepriekšējās Saeimas atlaišanu ārkārtas vēlēšanās tiek ievēlēta vienpadsmitā Saeima.
2000-2004

2000
Latvija uzsāk sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.
2000.gada 5. maijs
Latvija uzvar Krieviju pasaules hokeja čempionātā, kas notiek Sanktpēterburgā.
2000-2007
Latvijas IKP ir viens no visstraujāk augošajiem Eiropā.
2002
Latvija, kuru pārstāv Marija Naumova, uzvar Eirovīzijas dziesmu konkursā.
2002
Tiek ievēlēta astotā Saeima.
2003
Latvija kopā ar vairākām NATO valstīm pievienojas ANO apstiprinātajai miera uzturēšanas misijai Afganistānā.
2004.gada 29. marts
Latvija pievienojas NATO.
2004.gada 4. maijs
Latvija pievienojas ES.
1994-1999

1994.gada 31. augusts
Krievijas Federācijas bruņotie spēki atstāj Latvijas teritoriju.
1995
Tiek ievēlēta sestā Saeima.
1998
Tiek ievēlēta septītā Saeima.
1998
Krievijas nespēja pildīt saistības motivē Latvijas uzņēmumus pievērsties rietumu tirgiem.
1999
Par valsts prezidenti tiek ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
1991-1993

1991.gada 13. janvāris
Rīgā notiek demonstrācija pret padomju specvienību uzbrukumu Lietuvas iestādēm, pulcinot aptuveni 500 000 cilvēku. Spriedze pieaug, Vecrīgā un ap nozīmīgām sabiedriskām celtnēm tiek būvētas barikādes, kuras apsargā ap 100 000 nebruņotu aizsargu. Vēlāk Padomju drošības spēki vairākus cilvēkus nogalina.
1991.gada 20. janvāris
Padomju iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON) pašā Rīgas centrā atklāj uguni un ieņem Latvijas Iekšlietu ministrijas ēku. Šāvienu krustugunīs tiek nogalināti vairāki Latvijas žurnālisti, policisti un garāmejošs pusaudzis.
1991.gada 21. janvāris
Latvijas Republikas Augstākās Padomes vārdā Anatolijs Gorbunovs Tallinā paraksta savstarpēja atbalsta līgumu ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu.
1991. gada 3. marts
Visaptverošā sabiedrības viedokļa aptaujā tiek konstatēts, ka 73 % Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, atbalsta Latvijas neatkarību.
1991.gada marts
Tiek likvidēta cenu kontrole. Sākas privatizācijas process.
1991.gada 19. aprīlis
Latvijas delegācija, kuru vada A. Gorbunovs, Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu. Gorbačovs paziņo, ka PSRS neatzīs Latvijas neatkarību.
1991.gada 15. maijs
Padomju militārās akadēmijas kadeti cenšas ieņemt Augstākās Padomes ēku.
1991.gada 19.-21. augusts
Maskavā nelegāli izveidotā Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja izdara neveiksmīgu valsts varas apvērsumu ar mērķi gāzt prezidentu M. Gorbačovu.
1991.gada 21. augusts
Tā kā apvērsums Maskavā bija neveiksmīgs, Latvijas Augstākā Padome pieņem Konstitucionālu likumu, ar kuru paziņo, ka Latvija de facto ir neatkarīga, demokrātiska republika saskaņā ar 1922. gada konstitūciju.
1991. gada 18. septembris
Latvija pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijai.
1991. gada augusts – 1993. gada jūnijs
Latvijas Augstākā Padome pieņem būtiskus likumus, kas nepieciešami valsts noteikumu izveidei un ekonomisko reformu īstenošanai. Tiek veikta pilnīga Satversmes atjaunošana un atkārtota Saeimas ievēlēšana.
1992
Atkārtoti tiek ieviesta nacionālā valūta – lati.
1993
Tiek ievēlēta piektā Saeima, kura par valsts prezidentu ievēl Gunti Ulmani.
1989-1990

1989
Pēc tautas un Zinātņu akadēmijas lūguma Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada februārī apstiprina Latvijas valsts karogu, himnu un valsts ģerboni. Tie kļūst par oficiāliem simboliem.
1989.gada 7.- 8. janvāris
Lai pretotos Latvijas Tautas frontes darbībai, tiek nodibināts pretspēks – Darbaļaužu Internacionālā fronte.
1989.gada 23. augusts
Visās Baltijas valstīs notiek Baltijas ceļa manifestācija. Tūkstošiem protestētāju sadodas rokās un izveido cilvēku ķēdi starp Tallinu, Rīgu un Viļņu.
1990-1991-1993
Neatkarības atjaunošana, Latvijas starptautiskā atzīšana un pārejas periods, līdz tiek ievēlēta Saeima un uzsākts likumdevēja darbs.
1990.gada 3. maijs.
Latvijas Tautas frontes pārstāvji iegūst divu trešdaļu balsu vairākumu Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Anatolijs Gorbunovs.
1990.gada 4. maijs
Augstākā Padome pieņem deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1986-1988

1986
„Perestroika” un „Glasnostj” PSRS; Latvija uzsāk ceļu uz neatkarības atjaunošanu.
1986.gada 10. jūlijs
Liepājā tiek dibināta Cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86”, un tā atklāti pasludina savus mērķus.
1986
Gorbačova pārbūves un atklātības politikas rosināti, žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips aicina sākt tautas protestus pret hidroelektrostacijas būvi Daugavā un metro celtniecību Rīgā.
1987
Cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86” sarīko nesankcionētu pasākumu Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu padomju masu deportāciju upurus.
1988.gada 15. aprīlis
Latviešu padomju valdība ļauj cilvēkiem oficiāli svinēt Līgo svētkus.
1988.gada 10. jūlijs
Tautas manifestācijā vēsturiskajā Arkādija parkā Rīgā tiek dibināta Latviešu Nacionālās neatkarības kustība.
1988.gada vasara
Īpašā Latvijas radošo savienību plēnumā tiek pieprasīta lielāka kultūras autonomija Latvijai, latviešu valodas nozīmes nostiprināšana un patiesi neatkarīgas kultūras organizācijas izveide. Pirmo reizi padomju režīma laikā Latvijas pārņemšana 1940. gada 17. jūnijā tiek atzīta par faktisku okupāciju.
1988.gada 7. oktobris
Topošās Latvijas Tautas frontes paspārnē Rīgā notiek tautas manifestācija ar lozungu „Par tiesisku valsti Latvijā”.
1988.gada 8.- 9. oktobris
Tiek izveidota Latvijas Tautas fronte (LTF) un tajā iestājas vairāki simti tūkstoši biedru. LTF kļūst par vadošo spēku Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā.
1954-1986

1954-1986 Latvijas PSR stājas uz tā dēvētā „sociālisma celšanas” ceļa. Uz kultūru, zinātni un izglītību attiecas stingra valdības politiskā kontrole. Latvijā tiek attīstīta pārtikas ražošana un smagā rūpniecība, lai apmierinātu pieaugošo PSRS iekšējā tirgus pieprasījumu.
1954.gada 6. novembris
Tiek izveidota Latvijas Televīzija.
1959.gada 10. aprīlis
Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas.
1959. gada 7.- 8. jūlijs
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sēdē oficiāli tiek nosodīts tā dēvētais nacionālo komunistu grupējums.
1959.gada 12. septembris
Rīgā notiek pirmās Dzejas dienas.
1973.gada jūlijs
Rīgā Latviešu dziesmu svētkiem 100. gadadiena.
1945-1953

Staļina represīvais režīms Latvijā.
1945. gada maijs
Nacistiskā Vācija kapitulē. Trīs okupācijas, masu deportācijas un karš kopā paņem 500 000 Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 120 000 latvieši atsakās atgriezties mājās un apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās Rietumu valstīs.
1945.gada 8. maijs
Vācu armija, to skaitā arī latviešu leģionāru divīzija, kapitulē Kurzemes katlā.
1944-1956
Pēc II pasaules kara latviešu nacionālie partizāni, zināmi arī kā meža brāļi, izvērš partizānu karu pret padomju okupantiem un viņu kolaboracionistiem.
1945.gada 15. augusts
Rietumvācijā tiek izveidota Latvijas Centrālā komiteja – pirmā organizācija, kas pārstāv gāzto Latvijas valdību trimdā rietumos.
1946.gada 14. februāris
Tiek nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmija.
1946.gada 22. decembris
Dobeles rajonā tiek izveidota pirmā kolektīvā saimniecība jeb kolhozs. To nosauc par „Nākotni”.
1949.gada 25. marts
Otrā masu deportācija, kurā izveda aptuveni 44 000 cilvēku, bija vērsta pret Latvijas lauku saimniekiem, kuru nevēlējās iesaistīties kolektivizācijā un pret Latvijas partizānu atbalstītājiem.
1943-1945

1943.gada 23. janvāris
Ādolfs Hitlers izdod H. Himleram rīkojumu veidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Latvijas ģenerālkomisārs Otto Drehslers, pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju par okupēto zemju statusu, izdod pavēli iesaukt Latvijas jauniešus militārajā dienestā.
1943.gada 29. janvāris
Fašisti izdod pavēli par visu Latvijas čigānu arestu un izsūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
1943.gada 13. augusts
Rīgā izveido Latvijas Nacionālo pretošanās komiteju. To dēvē par Latvijas Centrālo padomi un par tās vadītāju kļūst Konstantīns Čakste.
1943.gada 28. novembris
Teherānā satiekas T.Rūzvelts, V.Čērčils un J. Staļins. Staļins diskutē par tiesībām pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
1944. gada marts
Tiek izveidota otrā Latviešu leģiona divīzija (19. divīzija). Kaujā pie Veļikajas upes abas leģiona divīzijas tiek apvienotas un nosūtītas cīņā pret Padomju armijas spēkiem.
1944.gada jūlijs
Padomju armija atkārtoti ienāk Latvijas teritorijā. Ļaudis dodas bēgļu gaitās uz rietumiem.
1944.gada 8. septembris
Latvijas Centrālā padome satiekas pēdējā sanāksmē dzimtenē un paraksta deklarāciju par neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu pēc kara.
1944.gada 6. oktobris
Pēc Maskavas pavēles Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome Padomju Krievijai atdod Abrenes pilsētu (tagad Pitalova) un sešas pašvaldības.
1944.gada 13. oktobris
Padomju karaspēks ienāk Rīgā. Atgriežas Latvijas PSR valdība. Vācijas armijas Ziemeļu grupa atkāpjas līdz Kurzemei, kas kļūst par ielenktu anklāvu, tā dēvēto Kurzemes katlu. Tas iztur vismaz sešus Padomju armijas uzbrukumus un noturas līdz nacistiskās Vācijas kapitulācijai un kara beigām.
1945.gada 4.-11. februāris
Jaltas konferencē ASV, Lielbritānija un PSRS valdības vadītāji Franklins Rūzvelts, Vinstons Čērčils un Josifs Staļins principiāli izlemj pēckara kārtību Eiropā, ļaujot PSRS kontrolēt Austrumeiropu, bet vienlaicīgi aicinot rīkot tur brīvas vēlēšanās.
1941-1942

1941.gada 25. marts
Latvijas nacionālās valūtas vietā tiek ieviests padomju rublis.
1941.gada 14. jūnijs
Padomju varas iestādes uz attāliem Padomju Savienības reģioniem deportē vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.
1941.gada 22. jūnijs.
Nacistiskā Vācija uzbrūk PSRS. Sarkanā armija haotiski atkāpjas. 1. jūlijā Rīgu ieņem vācu spēki.
1941.gada 7. jūlijs
Latvijā varu pārņem Vērmahts.
1941.gada 17. jūlijs
Nacistu okupētās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas teritorijas tiek apvienotas zem nosaukuma „Ostland”.
1941.gada 23. oktobris.
Rīgas geto ebreji tiek sadedzināti.
1941.gada jūlijs - decembris
Vācu drošības dienesta (SD) operatīvā grupa uzsāk un vada Latvijas ebreju iedzīvotāju iznīcināšanu, masu slepkavošanā iesaistot arī latviešus.
1941.gada 12. oktobris
Ar Staļina dekrētu Padomju Krievijā izveido 201. latviešu strēlnieku divīziju ar aptuveni 10 000 karavīru. Kopumā II pasaules karā PSRS bruņotajos spēkos dienēja aptuveni 80 000 latviešu.
1942.gada 7. marts
Pēc Vācijas instrukcijām Latvijā izveido pašvaldību apgabalus.
1939-1940

1939
Tiek atklāts Ķeguma HES uz Daugavas.
1939.gada 7. jūnijs.
Vācija un Latvija paraksta Neuzbrukšanas līgumu.
1939.gada 23. augusts
Tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts.
1939.gada 1. septembris
Eiropā sākas II pasaules karš.
1939-1945
II pasaules karš Latvijā
1939.gada 28. septembris
Vācija un PSRS paraksta robežu un draudzības līgumu, de facto kļūstot par sabiedrotajiem uz diviem gadiem. Valstis sadala Baltiju ietekmes sfērās.
1939.gada 5. oktobris.
Militāro draudu dēļ Latvija ir spiesta parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību, kas ļauj Latvijā izvietot 25 000 padomju karavīru.
1939.gada 30. oktobris.
Vācija paraksta vienošanos ar Latviju par baltvācu repatriāciju. Aizbrauc aptuveni 60 000 Latvijas vāciešu.
1940.gada 16.jūnijs
Apgalvojot, ka ir pārkāpts savstarpējās palīdzības līgums, PSRS izdod ultimātu, pieprasot izveidot jaunu valdību, un ļauj Latvijā ienākt neierobežotam skaitam padomju karavīru.
1940-1941
Padomju okupācijas sākums, masveida represijas, deportācijas.
1940.gada 17. jūnijs
Padomju karaspēks ieņem Latviju. Nekavējoties tiek izveidota marionešu valdība.
1940.gada 21. jūlijs
14. un 15. jūlijā neatbilstoši konstitūcijai, piedaloties tikai vienai partijai, tiek ievēlēta Tautas Saeima. Tā deklarē Latviju kā padomju valsti un lūdz iekļaušanu Padomju Savienībā.
1940.gada 23. jūlijs
ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss nosoda Latvijas okupāciju. Šī deklarācija ieviesa pastāvīgu ASV un citu valstu principu neatzīt varas pārņemšanu, „pielietojot spēku”.
1940.gada 5.augusts
Latvija tiek pievienota Padomju Savienībai.
1934 - 1940

K.Ulmaņa autoritārā režīma periods. Saeima tiek izformēta un politiskās partijas Latvijā aizliegtas.
1934.gada 15.maijs
Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sarīko valsts apvērsumu bez asins izliešanas. Saeima tiek atlaista un visas politiskās partijas aizliegtas.
1934.gada 12. septembris
Baltijas valstīs tiek izveidots politiskais bloks Baltijas Antante.
1935.gada 5.maijs
Latvijas izlase uzvar pirmajā FIBA Eiropas basketbola čempionātā.
1935.gada 18. novembris
Tiek atklāts Brīvības piemineklis.
1936
Tiek izgudrota pasaulē mazākā fotokamera MINOX.
1937
Stājas spēkā Latvijas Civilprocesa kodekss.
1937.gada 30. novembris
Staļina Lielā terora ietvaros padomju varasiestādes arestē aptuveni 25 000 un nogalina 16 500 latviešu Krievijā.
1938
Tiek izveidota Latvijas lauksaimniecības universitāte Jelgavā.
1922-1934

Latvija ir Parlamentāra Republika.
1922.gada 7.- 8. oktobris
Pirmās Latvijas Saeimas vēlēšanas. Saeima satiekas 7. novembrī, un nedēļu vēlāk par pirmo Latvijas prezidentu ievēl Jāni Čaksti.
1925
Tiek ievēlēta otrā Saeima.
1925
Tiek nodibināts Latvijas Radio.
1926
Tiek dibināts Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris..
1927
Par prezidentu ievēl Gustavu Zemgalu.
1928
Tiek ievēlēta trešā Saeima.
1929
Zviedrijas karalis Gustavs V apmeklē Latviju.
1930
Par prezidentu ievēl Albertu Kviesi.
1930
Tiek atvērts Rīgas Centrāltirgus – tajā laikā lielākais Eiropā.
1931
Tiek ievēlēta ceturtā Saeima.
1920-1922

Miera līgums ar Padomju Krieviju, Latvijas Satversmes pieņemšana, valsts starptautiskā atzīšana.
1920.gada 1. februāris
Pamiers ar Padomju Krieviju stājas spēkā pēc tam, kad Latvijas armija ar poļu karaspēka palīdzību atbrīvo Austrumlatviju (Latgali) no Sarkanās armijas spēkiem. Latviešu komunistu valdība tiek atlaista 1920. gada 13. janvārī.
1920.gada 1. maijs
Ievēlētā Satversmes sapulce sāk savu darbu kā pagaidu likumdevēja iestāde ar galveno uzdevumu – izveidot konstitūciju.
1920
Latvija īsteno agrāro reformu.
1921.gada 26.janvāris
Latvijas neatkarību atzīst Sabiedroto Augstākā padome, drīz tai seko citas valstis.
1921.gada 22. septembris
Latvija pievienojas Tautu Savienībai.
1922.gada 22. februāris
Satversmes sapulce pieņem Latvijas Republikas Satversmi.
1918-1919

Brīvības cīņas un Latvijas kā neatkarīgas valsts dibināšana.
1918.gada 18. novembris
Tiek pasludināta Latvijas Republika.
1918.gada novembris- 1920.gada augusts
Latvijas Neatkarības karš.
1918.gada 17. decembris
Latvija tiek pasludināta par sociālistisku padomju republiku. Valdība, kuru vada Pēteris Stučka, ievieš drakoniskus likumus un veic nežēlīgu teroru.
1919.gada 3. janvāris
Rīgu ieņem Sarkanās armijas karaspēks. Pagaidu valdība atkāpjas uz Liepāju.
1919.gada 3. marts
Sākas vācu un latviešu apvienoto spēku pretuzbrukums pret sarkano armiju. 6. martā latviešu bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks krīt kaujas laukā apvienoto spēku savstarpējā sadursmē.
1919.gada 16. aprīlis
Vācu apvērsumā Liepājā neizdodas gāzt pagaidu valdību, kas rod patvērumu uz Antantes kara eskadras apsargāta Latvijas tvaikoņa „Saratov”. Tomēr paralēli tiek izveidota provāciska latviešu valdība.
1919.gada 22. maijs
Vācu karaspēks sagrābj Rīgu un dodas uzbrukumā pret Latvijas armiju Ziemeļlatvijā.
1919.gada 22. - 23. jūnijs.
Igauņu un latviešu spēki pie Cēsīm sakauj vāciešus. Sabrūk vācu pilnvarotā valdība.
1919.gada 11. novembris
Tiek apturēts vācu uzbrukuma mēģinājums Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas aizsegā, kuru vada P.Bermonts-Avalovs. Latvijas armija, kam palīdz britu un franču karakuģi, atgūst Rīgas rietumu daļu un beidzas mēnesi ilgušās cīņas Daugavas krastos.
1919
Tiek izveidota Latvijas Universitāte, Nacionālā Opera, Latvijas konservatorija, valsts koledžas un teātri.
1914-1918

I pasaules karš
1915-1917
Vācu spēki ieņem Latviju. Aptuveni 700 000 cilvēku dodas bēgļu gaitās. Latviešu karavīri krievu armijā cieš smagus zaudējumus. Rūpnīcas tiek evakuētas uz Krievijas iekšzemi.
1915
Latviešu virsnieki Krievijas armijas sastāvā izveido un vada nacionālās militārās vienības, lai aizstāvētu Rīgu pret vācu armiju.
XX gadsimts

1905
Latviešu strādnieki un zemnieki pievienojas 1905. gada revolūcijai – gan pret carisko valdību, gan vācu sīkmuižniecību.
1900-1910
Rīga kļūst par Latvijas galveno rūpniecības centru.
1900-1914
Straujā Latvijas industrializācija rada jūras ostu, banku un tirdzniecības izaugsmi.
XIX gs. beigas – XX gs sākums.

1894–1915
Tiek publicēts Krišjāņa Barona latviešu tautasdziesmu krājums astoņos sējumos.
1868
Rīgā tiek dibināta Latviešu biedrība.
XIX gs. beigas

Kultūras un politiskās apziņas attīstība, kā arī mūsdienu latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes veidošanās. Ekonomiskās neatkarības palielināšanās, urbanizācija un latviešu strādnieku šķiras rašanās. Pēc 1860. gada Rīgā vien ir 89 fabrikas, kurās ir nodarbināti 6134 darbinieki
1873
Rīgā notiek I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki.
1879
Tiek publicēti pirmie latviešu romāni: Jura Mātera „Sadzīves viļņi” un brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”.
XIX gadsimts

Nacionālais romantisms Eiropā. Nacionālā atmoda Latvijā. Rūpnieciskā revolūcija.
1817-1819
Serfdom is abolished in Courland and Livonia.
1861
Atklāj Rīgas-Daugavpils dzelzceļu.
1861
Latgalē atceļ dzimtbūšanu.
1862
Tiek dibināts Rīgas Politehniskais institūts.
XVIII gadsimts

1700-1721
Lielais Ziemeļu karš.
1710
Rīga padodas Krievijas cara Pētera Lielā spēkiem. Vidzeme nonāk Krievijas valdījumā.
1772
Pirmā Polijas sadalīšana: Austrumlatvija (Latgale) kļūst par daļu no Krievijas Polockas provinces.
1795
Trešā Polijas dalīšana: Kurzemes Lielhercogiste kļūst par Krievijas provinci.
XVII gs.

1685
Vācu mācītāji izveido latviešu valodas rakstveida formu. Mācītājs Ernsts Gliks pārtulko Bībeli latviešu valodā.
1621
Rīgu iekaro zviedri ar karali Gustavu Ādolfu priekšgalā. Austrumlatvija paliek Polijas valdījumā.
1651-1654
Kurzemes Lielhercogistes uzplaukums.
XVI gs.

Lielākā daļa latviešu pievienojas luterāņu baznīcai, izņemot Latgali, kur dominē katolicisms.
1501-1503
Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs sakauj Krievijas cara Ivana III karaspēku.
1561-1583
Beidz pastāvēt Livonijas konfederācija. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs kļūst par Kurzemes hercogu. Pārējā Latvija nonāk tiešā Polijas-Lietuvas valdījumā.
1585-1586
Romas katoļu un luterāņu katehisms ir pirmās izdotās grāmatas latviešu valodā.
XIII-XIV gs.

Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā valda vācieši.
XIII gs.

1282
Rīga kļūst par svarīgu tirdzniecības punktu un pievienojas Hanzas Savienībai.
XII gs. beigas

Ierodas vācu tirgotāji un kristiešu misionāri.
1198
Sākas krusta kari, lai Baltijas iedzīvotājus pievērstu kristietībai.
1201
Dibina Rīgas pilsētu.
IX-XI gs.

Vikingi siro un iekaro teritorijas Baltijas reģionā.
~ 100 m.ē.

Tacits piemin aistus, kuri dzīvo Baltijas jūras austrumu krastā, kā čaklus zemniekus un dzintara vācējus.
~ 2000 p.m.ē.

Baltijā ierodas baltu tautas.
~ 3000 p.m.ē.

Baltijā ierodas somugru tautas.

© Latvijas Institūts. Šos faktus atļauts brīvi drukāt no portāla, izplatīt ar nosacījumu, ka Latvijas Institūts tiek norādīts kā informācijas avots. Latvijas Institūts veicina Latvijas pozitīvu atpazīstamību ārvalstīs. Tas piedāvā publikācijas vairākās valodās, par dažādām ar Latviju saistītām jomām.